Kas par gadumiju bez konflikta enerģētikas jomā! Krievija atkal sagājusi matos ar Baltkrieviju.
Abu valstu iepriekšējā saķeršanās notika akurāt pirms trim gadiem, kad Krievija būtiski paaugstināja Baltkrievijai piegādātās dabasgāzes cenu, kā atbildi saņemot vienpusējā kārtā noteiktus augstākus maksājumus par naftu, kura pa naftas vadu Draudzība (!) tranzītā caur Baltkrieviju plūda uz Eiropas valstīm. Galu galā Baltkrievijai nācās kapitulēt gan naftas, gan gāzes frontē, taču šie notikumi līdztekus iepriekšējās ziemas Krievijas un Ukrainas „gāzes karam" deva pamatu nopietnām šaubām par Krieviju kā drošu energoresursu piegādātāju.
Toreiz Baltkrievija nevēlēšanos maksāt par gāzi dārgāk „pamatoja" ar Krievijas un Baltkrievijas Apvienotās valsts pastāvēšanu. Šī valsts pastāvēja uz papīra, un tas bija pa prātam Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko, taču Krievijas toreizējais prezidents Vladimirs Putins gribēja panākt reālu apvienošanos, t.i., faktisku Baltkrievijas aneksiju. No sešu guberņu Baltkrievijas varētu iznākt itin labs Krievijas federālais apgabals. Te tomēr jāpiebilst, ka valstiskās neatkarības saglabāšanu vienlīdz vēlas gan Lukašenko, gan ideoloģiski raibā Baltkrievijas opozīcija. Apsvērumi dažādi, taču mērķis kopējs.
Pērn decembrī beidzās iepriekšējā līguma termiņš par Krievijas naftas piegādēm. Likās, ka jauna līguma parakstīšanai acīm redzamu šķēršļu nav. Tomēr tie radās.
Baltkrievijas iepirktais naftas apjoms vairāk nekā trīs reizes pārsniedz iekšzemes patēriņu. Valstī ir divas naftas pārstrādes rūpnīcas, kas eksportē savu produkciju uz Eiropas valstīm. Iepriekš atvieglotie muitas tarifi tika attiecināti uz visu Baltkrievijai pārdoto naftu, tagad Krievija liek priekšā atvieglotos tarifus attiecināt tikai uz to nafta apjomu, kas paredzēts Baltkrievijas iekšzemes patēriņam. Aplēsts, ka tādā gadījumā Baltkrievijas budžets gadā zaudētu aptuveni divus miljardus dolāru.
Minskai, dabiski, spuras gaisā. Jau atkal skan draudi pārskatīt naftas tranzīta cenu, bet maksu par elektroenerģijas tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu un Baltijas valstīm paaugstināt piecas reizes. Baltkrievija var vērst pret Krieviju arī citus „ieročus": abām valstīm ir kopēja pretgaisa aizsardzības sistēma, Baltkrievijā atrodas stratēģiski svarīgais Krievijas zemūdens flotes centrālais sakaru punkts un vairāki citi militārie objekti, kuru izvākšanu varētu pieprasīt.
Lai būtu, kā būdams ar „Apvienoto valsti", taču 1.janvārī stājies spēkā Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas līgums par Muitas savienības izveidošanu, divpadsmit gadu vecs projekts, kas tika reanimēts pērn jūnijā. Muitas savienība pēc definīcijas nozīmē, ka starp to noslēgušajām valstīm nepastāv muitas barjeras. Lukašenko jau piedraudējis ar Baltkrievijas izstāšanos no savienības, ja Krievija naftas strīdā nepiekāpsies. Savukārt Maskava sola pilnu muitas tarifu attiecināt uz visu Baltkrievijai pārdoto naftu.
Ir vēl kāda pikanta detaļa. Pirms mēneša, uzturoties Minskā, Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs apsolījis Baltkrievijai tīkamus naftas piegādes noteikumus. Pagājušajā nedēļā Krievijas un Baltkrievijas eksperti, kas izstrādā jauno līgumu, bija nonākuši pie kopsaucēja. Taču tad Krievijas delegāciju izsauca pārskata sniegšanai par darbu pie līguma. Pārskata sniegšanai „valdības vadībai". Pirmdien Krievijas delegācija atsāka sarunas no Baltkrievijai nepieņemamā nulles punkta. Galvenā „valdības vadība" - tas ir Krievijas premjerministrs Putins. Šķiet, nekad vēl nav bijis - vismaz ievērības vērtās lietās - tā, ka Krievijas prezidents teiktu vienu, bet premjers darītu ko citu.Vai pirmā pamanāmā plaisa tandēmā?
Saistībā ar pavērsienu sarunās, protams, nevajadzētu aizmirst par Putina un Lukašenko savstarpējām antipātijām. Taču ne tikai par tām vien. Putins nav atteicies no ieceres atjaunot Maskavas kundzību bijušajās PSRS republikās, taču tās, pat Baltkrievija, cenšas distancēties no Krievijas. Tāpat der atcerēties, ka, par spīti Krievijas pūliņiem, Baltkrievija, tāpat kā pārējās NVS valstis, nav atzinusi Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību. Bet tiem, kas Draudzības viņā galā, nevajadzētu lolot ilūzijas par naftas piegādātāju. Ja Putins uzskatīs, ka viņa mērķu sasniegšanai naftas „truba" jātaisas ciet, tā arī notiks. Kā tas jau notika pirms trim gadiem.
Autors: Askolds Rodins
